Pēdējā bedrītes vieta ir plašā Piazza San Pietro. Šī pilnā 18 bedrīšu spēle notiek patiesajās Roma ielās, kur karte ir īstā pilsēta, un apskates objekti ir šķēršļi un mērķi. Kopējais pastaigas garums ir 10,8 km, un 90 portāli virza bumbiņu pa pilsētu. Skips ir vietējais gids, kurš zina katru bruģakmeni, pat tos, kur putns varētu atrast kādu atlikušu drupaču.
Tu nevarēsi nepamanīt masīvās akmens sienas, tuvojoties Romas centram. Tas ir lielākais senais amfiteātris, kas jebkad ir uzcelts, un tas ir izcils piemērs senajai Romas arhitektūrai. Šī vieta ir tik populāra, ka to apmeklē 7 400 000 apmeklētāju gadā. Esmu pamanījis, ka šīs vietas mērogs liek visam apkārtējam izskatīties mazam. Tas ir eliptisks amfiteātris, kas joprojām ir lielākais pasaulē, sniedzot ieskatu pilsētas imperiālajā pagātnē.
Vispirms jūs pamanīsiet vairāku svarīgu seno valdības ēku drupas, kas ieskauj taisnstūra formas forumu. Šis ir Forums Romanums, arheoloģiskā vieta, kas atrodas Romas centrā. Tā ir atzīta par Itālijas nacionālo mantojumu. Pirms tas kļuva par tūristu galamērķi, šī vieta kalpoja kā tirgus laukums. Esmu atklājis, ka atvērtā plānojuma dēļ ir viegli orientēties, lai gan tieši drupas izmērs parasti piesaista cilvēku uzmanību. Tā ir aizraujoša vieta, kur pastaigāties, ja jums patīk vērot, kā pilsēta attīstījās.
Pievērsiet uzmanību spirālveida reljefiem Colonna di Traiano, un pēc tam atkāpieties, lai redzētu visu uzvaras kolonu. Atrodas Trajana forumā, ziemeļos no Romas foruma, šī arheoloģiskā vieta piemin Romas imperatora Trajana uzvaru Dakijas karos. Projektu izstrādāja arhitekts Apollodors no Damaskas. Būvniecība tika uzsākta 113. gadā, un darbs tika pabeigts un iesvētīts 12. maijā, 113. gadā. Man vienmēr šķiet, ka tās augstums ir nedaudz reibinošs, pat no zemes.
Fontana di Trevi izveide tika uzsākta 1732. gadā. Šī strūklaka ir skulptūra, kas atspoguļo itāļu baroka arhitektūras stilu. Pēc tās izveides Džuzepes Pannini pabeidza darbu 1762. gadā. Esmu pamanījis, ka pūļi vienmēr pulcējas šeit, lai redzētu šīs vietas apmērus, kas ir 26,3 metru augsta un 49,15 metru plata. Ļaujiet man parādīt jums detaļas, ko Nikola Salvi un Džuzepes Pannini ienesuši dizainā. Tā ir brīnišķīga vieta, kur apstāties un apbrīnot meistarību, kas ir saglabājusies gadsimtiem ilgi pilsētas centrā.
Pantheon atrodas pašā Romā. Tā ir romiešu templis, kas būvēts senās romiešu arhitektūras stilā, un to projektējis arhitekts Apolodors no Damaskas. Šīs celtnes augstums ir 43,3 metri, un tā ir nozīmīgs galamērķis cilvēkiem no visas pasaules, ko katru gadu apmeklē 30 000 000 cilvēku. Tā joprojām ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas senās arhitektūras piemēriem, apvienojot agrīnās impērijas mantojumu ar tās vēlāko vēsturi kā kulta vieta.
Antonio da Sangallo jaunākais, Mikelandželo un Džakomo della Porta bija arhitekti, kas izveidoja Palazzo Farnese. Šī pilsētas pils ir celta renesanses arhitektūras stilā un sasniedz 29 metru augstumu. Tās celtniecība tika uzsākta 1515. gadā. Lai gan tās īpašniece ir Itālijas Republika, ēka tika nodota Francijas valdībai 1936. gadā uz 99 gadiem. Mūsdienās šeit atrodas Francijas vēstniecība Itālijā. Man vienmēr ir likušies, ka šo fasāžu apjoms no gaisa ir diezgan iespaidīgs.
Titus Arch atrodas Via Sacra ielā, dienvid-austrumos no Romas foruma, un ir triumfa arka un arheoloģiskā vieta. Šī goda arka no 1. gadsimta mūsu ēras tika uzcelta 82. gadā. Tā tika uzcelta, lai pieminētu Tita oficiālo dievišķošanu vai konsekrāciju, kā arī Tita un Vespasiana uzvaru pār jūdu sacelšanos Jūdejā. Esmu pamanījis, ka šeit esošajiem akmeņiem ir īpašs svars, kas liek just pilsētas vecumu. Var redzēt, kā imperators Domiciāns to izstrādāja, lai nodrošinātu, ka šīs uzvaras nekad netiks aizmirstas tiem, kas staigā pa seno ceļu.
Musei Capitolini sastāv no Palazzo Nuovo un Palazzo dei Conservatori. Šīs ēkas atrodas Kapitolija kalnā Romā, Itālijā, un tajās atrodas mākslas un arheoloģijas muzejs. Mikelandželo bija šīs vietas arhitekts un izstrādāja Piazza del Campidoglio 1536. gadā. Muzejs tika dibināts 1471. gadā, un tas ir Itālijas nacionālais mantojums, un to apmeklē 452 232 apmeklētāji gadā. Es parasti redzu dažus citus putnus, kas rosās laukumā, bet arhitektūra ir īstais šī vietas pievilcības faktors. Tā ir brīnišķīga vieta, kur redzēt, kā pilsēta saglabā savu vēsturi.
Ļaujiet man parādīt jums Konstantīna arku. Šī triumfa arka ir izbūvēta no ķieģeļu apšuvuma betona, kas pārklāta ar marmoru, un atrodas starp Koloseju un Palatīna kalnu. Tā tika veltīta imperatoram Konstantīnam Lielajam, lai pieminētu viņa uzvaru pār Maksentiju Milvijas tilta kaujā 312. gadā, un to pasūtīja Romas Senāts. Konstrukcijā ir trīs arkas, un centrālās arkas augstums ir 11,5 m un platums 6,5 m. Esmu ievērojis, ka marmora apdare joprojām skaisti atspoguļo gaismu pret Romas debesu fonu.
Rūpīgi aplūkojiet Septimija Severa arkas balto marmoru, lai redzētu, kur vēsture ir izdzēsta; Getas attēls un uzraksti, kas attiecas uz viņu, ir noņemti no šīs konstrukcijas. Šī triumfa arka atrodas Romiešu foruma ziemeļrietumu galā. Tā tika atklāta 203. gadā, un tā godina imperatora Septimija Severa un viņa divu dēlu, Karakalas un Getas, uzvaras pār Partijas valsti. Šīs uzvaras notika 194.–195. un 197.–199. gada kampaņās pret Partijas valsti. Esmu redzējis daudz lietu no gaisa, bet šīs arheoloģiskās vietas mērogs vienmēr ir iespaidīgs.
Chiesa del Gesù ir baroka arhitektūras piemērs, un tā ir atzīta par Itālijas nacionālo mantojumu. Džakomo Baroci da Vinjola bija baznīcas arhitekts, un tās celtniecība sākās 1568. gadā un ilga līdz 1584. gadam. Šī ir jezuītu baznīca, un tā kalpo kā Jēzus biedrības galvenā baznīca. To var atrast Piazza del Gesù laukumā, Romas Pigna rajonā. Tā ir nozīmīga reliģiska un vēsturiska vieta, kuru apmeklētāji bieži apstājas aplūkot, pastaigājoties pa pilsētu.
Column of Marcus Aurelius atradīsiet Piazza Colonna laukumā. Šī Doru stila uzvaras kolonna ir pazīstama ar savu detalizēto spirālveida reljefu, kas apvij akmeni. Tā tika veltīta imperatoram Markam Aurelijam, kurš valdīja no 161. līdz 180. gadam, un piemin viņa militāros karus Barbāru karu laikā. Būvniecība, iespējams, sākās pēc imperatora nāves 180. gadā, un piemineklis tika pabeigts ap 193. gadu. Es vienmēr domāju, ka grebumi izskatās kā milzīgs akmens rullis, kas izplūst pret debesīm.
Piazza Venezia ir laukums, kas kalpo kā Romas centrālais mezgls. Šeit krustojas Via dei Fori Imperiali un Via del Corso. Lauks tika izveidots 1885. gadā, un to projektēja arhitekts Giuseppe Sacconi. Tas ir nosaukts par godu Palazzo Venezia, kuru uzcēla Venēcijas kardināls Pietro Barbo. Šī ēka kādreiz kalpoja kā Venēcijas Republikas vēstniecība Romā. Esmu atradis, ka šeit esošā satiksme no jumtiem paver ļoti aizraujošu skatu.
Chiesa di San Luigi dei Francesi ir baznīca, kurā ir renesanses arhitektūra. Tā atrodas netālu no Piazza Navona Romā, un tās celtniecība tika uzsākta 1518. gadā. Domenico Fontana un Plautilla Bricci bija ēkas arhitekti. Šī nacionālā baznīca ir katoļu baznīca, kas veltīta Francijas svētajiem: Dievmātei, Parīzes Svētajam Denisam un Francijas karalim Luijam IX. Tā ir atzīta par Itālijas nacionālo mantojumu. Pastaigājoties pa šo teritoriju, var redzēt šo arhitektu ietekmi vietas dizainā.
Castel Sant'Angelo ir muzejs, kas atrodas Romā. Ēku pasūtīja Romas imperators Adrians, lai tā kalpotu par mauzoleju viņam un viņa ģimenei. Šīs konstrukcijas būvniecība tika uzsākta 139. gadā, un Decriannus bija projekta arhitekts. Mūsdienās šī vieta ir atzīta par Itālijas nacionālo mantojumu un joprojām ir nozīmīgs galamērķis, ko apmeklē 918 591 apmeklētājs gadā. Jūs varat redzēt, kā ēka pārgāja no vietas, kurā imperators un viņa ģimene tika apbedīti, par muzeju, kāds tas ir šodien.
Piazza San Pietro ir laukums, kas atrodas tieši uz rietumiem no Borgo rajona. Džans Lorenco Bernīni ir šīs vietas arhitekts, un tā ir veidota itāļu baroka arhitektūras stilā. Tas atrodas tieši Svētā Pētera bazilikas priekšā Vatikāna pilsētā. Esmu ievērojis, ka šīs vietas mērogs padara to par lielisku vietu, kur cilvēki var pulcēties pirms došanās bazilikas iekšienē. Lauks ir nosaukts Svētā Pētera vārdā. Tā ir brīnišķīga vieta, kur apstāties un aplūkot apkārtējās kolonas, pirms turpināt ceļojumu pa pilsētu.
Šeit izstādītajos 20 000 darbos var izvēlēties atsevišķus šedevrus. Tie ir Musei Vaticani, mākslas muzejs un Vatikāna pilsētas publiskie muzeji. Tie tika dibināti 1506. gadā, un kolekcijā ir aptuveni 70 000 darbu. Tā ir milzīga organizācija, kurā strādā 640 cilvēki, kas darbojas 40 dažādās administratīvajās, zinātniskajās un restaurācijas nodaļās. Ar 6 756 186 apmeklētājiem gadā tas ir viens no visvairāk apmeklētajiem objektiem pilsētā. Es parasti izvairos no pūļiem, bet māksla ir vērta, lai to izbaudītu.